Kāpēc par tiem ir jārūpējas un jāatjauno
Purvu aizsardzība
Latvijā purvus aizsargā Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā, Teiču un Krustkalnu rezervātos, Slīteres, Ķemeru, Gaujas nacionālajos parkos, 140 dabas liegumos, kā arī dabas parkos un aizsargājamos ainavu apvidos.
Saskaņā ar Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi, purvi pieder pie viena no mitrāju veidiem. Ramsāres konvencija ir daudzpusīgs starptautisks līgums, kurā valstis uzņemas noteiktas saistības. Patlaban tai pievienojušās vairāk kā 90 valstis. Ramsāres vietas var tikt izvēlētas, balstoties uz teritoriju ekoloģisko, botānisko, zooloģisko, limnoloģisko vai hidroloģisko nozīmi. Mitrāju var atzīt par starptautiski nozīmīgu pēc tā unikalitātes, sastopamajām dzīvnieku un augu sugām, ūdensputnu skaita un ihtioloģiskās nozīmes.
1995. gadā Latvija pievienojās tām pasaules valstīm, kuras parakstījušas Ramsāres konvenciju. Latvijā izveidotas sešas Ramsāres vietas, tomēr augstie purvi nav pietiekoši aizsargāti. Tikai divās no Ramsāres vietām dominē augstā purva veģetācija – Ziemeļu purvos un Teiču-Pelečāres purvā, bet Kaņiera ezeram, Engures ezeram, Lubānas mitrāju un Papes mitrāju kompleksiem ir liela nozīme kā ūdensputnu dzīves videi.
Augstajos purvos sastop aizsargājamas vaskulāro augu sugas, piemēram, Trichophorum cespitosum, Drosera intermedia, Betula nana, Salix myrtilloides. No sūnaugiem minami Calypogeia sphagnicola, Odontoschisma sphagni, Sphagnum lindbergii, Sphagnum molle, Odontoschisma denudatum, Splachnum pensylvanicym un Splachnum sphaericum.
Purvu izmantošana
Purvu aizsardzība joprojām ir aktuāla, jo ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē palielinās to izmantošana un degradēšana. Purvi ir iecienīta ogošanas un sēņošanas vieta. Te var salasīt dzērvenes, lācenes, bet purvu malās – mellenes un brūklenes.
Daļēji pārveidotās purvu ekosistēmās, kur veikta nosusināšana, var audzēt mežu, kā arī ierīkot tīrumus un pļavas. Sevišķi daudz tādā veidā ir tikuši izmainīti zāļu un pārejas purvi. Tādēļ, mūsdienās to izmantošana nav pieļaujama, neapsverot, vai purva bioloģiskā vērtība nav lielāka par tā saimniecisko vērtību, kuru iegūst to nosusinot.
Jau izsenis purvus izmanto kūdras ieguvei. Agrāk kūdru vairāk dedzināja, bet mūsdienās pieaug kūdras izmantošana lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, dārzkopībā. Zāļu purva kūdra ir bagāta ar barības vielām, bet sūnu purva kūdra uzlabo augsnes struktūru.
Kādreiz kūdru ieguva, rokot to ar lāpstām, bet mūsdienās izmanto tehniku, ar kuru to var iegūt samērā ātri, līdz ar to izmainot purva hidroloģisko režīmu, kura sākotnējo stāvokli, kā arī purvā augošo dabisko veģetāciju atjaunot nav iespējams. Pēc purva izmantošanas te ieviešas dažādas augu sugas, atkarībā no tā, kā pārmainīti ekoloģiskie apstākļi. Sākotnējā veģetācija tiek aizstāta ar degradētu purva augāju. Piemēram, Lielajā Ķemeru tīrelī novērojamas kūdras ieguves pēdas gan ar rakšanas, gan ar frēzēšanas metodi. Augi šajās vietās ieviešas lēni, atkarībā no mitruma apstākļiem. Atsevišķos purvos, piemēram, Sedas purvā, agrākās kūdras ieguves vietas var būt nozīmīga putnu dzīvesvieta.
Purva biotopu apdraudētība
Pēdējos gados pieaug Rietumeiropas kūdras ieguves industrijas interese par Latvijas purviem, kā lētu kūdras resursu, jo daudzās Rietumeiropas valstīs liela daļa kūdras resursu praktiski jau ir izmantoti. Centrāleiropa un Dienvideiropa ir teritorijas, kurās intensīvas lauksaimniecības un kūdras ieguves rezultātā, visvairāk pasaulē ir samazinājušās purvu platības. Rietumeiropas valstis, kuras ir pazaudējušas vairāk kā 90 % no saviem kādreizējiem purvu resursiem, patlaban koncentrējas uz purvu aizsardzību un atjaunošanu – nelielajos fragmentos, kuri vēl ir palikuši, bieži vien tiek izmantoti lieli naudas līdzekļi. Nīderlandē, Dānijā, un Šveicē, kā arī lielā daļā Austrijas, Vācijas, Lielbritānijas un Polijas, gandrīz visi purvi ir degradēti.
Eiropas valstīs tiek domāts par dažādiem līdzekļiem purvu aizsardzībā – sākot no to atpirkšanas no privātīpašniekiem, purvu hidroloģiskā režīmu atjaunošanas, mākslīgu mitrāju izveides, purva augāja atjaunošanas agrākajās kūdras ieguves vietās. Ārzemju literatūrā un speciālistu rindās tiek izteikts viedoklis, ka, raugoties no ilgtspējīgas attīstības viedokļa, ekonomiski izdevīgāk ir kūdras purvus aizsargāt, nevis izmantot.
Purvu apsaimniekošanas metodes
Purvu apsaimniekošanas pasākumi nav nepieciešama dabiskos purvos. Savukārt ietekmētos purvos ir vēlami biotopu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumi. Atkarībā no negatīvās ietekmes intensitātes un mērķa, purva apsaimniekošanu var veikt divējādi – atjaunojot purva hidroloģisko režīmu un biotopus, vai regulāri to pļaujot un ganot.
