Projekta mērķis ir atjaunot dabisko ūdens līmeni projekta vietās – augstā purva biotopos, kurus ir ietekmējusi nosusināšana – tādējādi aizsargāt Eiropas un Latvijas nozīmes purva biotopus, augus un dzīvniekus.

Kā tie veidojas

Purvu veidošanās

Augstie purvi veidojas reljefa pazeminājumos, parasti no pārejas purviem, kas savukārt attīstās no zemajiem purviem vai pārpurvojoties minerālgruntij. Tās ir vietas, kuru pamatni (zem pārejas un zemā purva nogulumiem) veido vāji caurlaidīgi nogulumi – māli, aleirīti, morēna, vai arī pamatieži – kaļķakmeņi, dolomīti, smilšakmeņi un kuras tādejādi ir pastāvīgi mitras vai slapjas.

 

Purvu veidošanās veidi
Autors: Māra Pakalne

 

Aizaugot ūdenstilpnēm, ezera dibenā sāk uzkrāties sapropelis – ūdensaugu un ūdensdzīvnieku atlieku maisījums ar māliem vai smiltīm. Pamazām ezera krastmalu augājs sāk pāraugt atklāto ūdensvirsmu. Sapropeļa klātbūtne purva pamatnē nepārprotami norāda uz purva izcelsmi no ezera tā aizaugšanas procesā. 

 

Ūdenstilpnes aizaugšana un sapropeļa uzkrāšanās
Autors: Rūta Kazāka

 

Ezera krasti arvien vairāk pārpurvojas un veidojas zemais jeb zāļu purvs, kas ir pirmā purva attīstības stadija. Tajā galvenokārt dominē dažādas grīšļu sugas, niedres, puplakši un kosas. Augiem atmirstot, uzkrājas zāļu kūdra. Purva barošanos nodrošina gruntsūdeņi.

 

Zemā jeb zāļu purva shematisks attēls
Autors: Rūta Kazāka

 

Kūdras slānim kļūstot arvien biezākam, samazinās gruntsūdeņu un pieaug nokrišņu loma purva barošanās procesā. Purvs savā attīstībā iziet pirmspēdējo pēdējo attīstības stadiju, ko sauc par pārejas purvu. Pārejas purvā parādās vēl citas augu sugas kā zemajā purvā, kā arī augsto purvu pirmās iezīmes – sfagni un šeihcērijas.

 

Pārejas purva shematisks attēls
Autors: Rūta Kazāka

 

Kūdras slānis kļuvis tik biezs, ka barošanās ar gruntsūdeņiem vairs nav iespējama. Purvs ir sasniedzis pēdējo attīstības stadiju – augsto jeb sūnu purvu. Tajā augi barības vielas saņem tikai ar atmosfēras nokrišņiem un ir piemērojušies šādiem apstākļiem – te dominē sfagni, kas ir galvenā sūnu kūdras sastāvdaļa. Sfagni katru gadu pieaug vismaz par 1 mm, bet to atmirušās daļas kopā ar citu augu nesadalītajām atliekām veido kūdru.

 

Augstā jeb sūnu purva shematisks attēls
Autors: Rūta Kazāka

 

Augsto purvu mikroreljefs

Kad kūdras sega jau ir pietiekoši bieza un ir izveidojies kupols, augstajos purvos sāk veidoties lāmas. Tās var būt samērā lielas un pastāvīgi ar ūdeni pildītas ieplakas, kurās sastopami peldošie ūdensaugi. Lāmas veidojas purvam augot un pieaugot spriegumam kupola nogāzēs, kā rezultātā veidojas dziļi ieplīsumi kūdras segā. Lāmas var būt purvā izvietojušās koncentriskā vai ekscentriskā veidā.

 

Purva lāma Aizkraukles purvā
Autors: Māra Pakalne

 

Augstajiem purviem raksturīgi ciņi, kuri vietumis veido garenstieptas ciņu grēdas. Ciņus augstajos purvos sastop gan malās, gan arī purva centrālajā daļā. Ciņu veidošanos veicina augi, kuri aug blīvos ceros, tādējādi sablīvējot augsni un traucējot tās aerāciju, kas savukārt izsauc atmirušo augu daļu vājāku sadalīšanos un uzkrāšanos uz vietas. 

 

Augstais purvs ar ciņiem un lāmām Dunikas purva dabas liegumā
Autors: Līga Strazdiņa

 

Kūdras īpašības

Augstie purvi parasti ir ļoti slapji, bet to kūdra ir vāji sadalījusies (5 – 20 %). Purvu virsa visbiežāk ir izliekts, lēzens kupolveida pacēlums, kas centrālajā daļā var sasniegt 7 – 8 m augstumu, salīdzinot ar purva malu. Tas ir tāpēc, ka purva vidienē mitruma notece ir apgrūtināta, nokrišņu ūdens saglabājas ilgāk un sfagni aug straujāk. Augstajos purvos kūdras slānis ir izveidojies tik biezs, ka vairs nav iespējama gruntsūdens pieplūde. Ūdeni un barības vielas tie saņem tikai ar atmosfēras nokrišņiem. Kūdras reakcija ir skāba (pH 3 – 4). Minerālvielu daudzums kūdrā ir 2 – 4 %. 

 

Raganu purvs
Autors: Māra Pakalne

 


Projektu finansē

Augstie purvi LIFE08 NAT/LV/000449

Projekts "Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā"

 

Norises laiks: 2010. gada februāris - 2013. gada augusts
Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE+ programma
Izpildītājs: Latvijas Universitāte
Sadarbības partneri: Latvijas Dabas fonds un nodibinājums "ELM MEDIA"
Līdzfinansētāji: Latvijas vides aizsardzības fonds un SIA ”Rīgas meži”

Projekta filma "Purvu noslēpumi"

 

 

Izstāde

 

Ogres fotokluba sagatavotā foto izstāde "Purvu noslēpumi" ceļo pa visu Latviju. 

Lai pieteiktos izstādes izvietošanai kādā piemērotā vietā (skolā, bibliotēkā, kultūras namā vai kur citur), lūdzu, sazinieties ar projekta darbiniekiem.