Purvu pētnieku simpozijs Slovākijā un Polijā 10.08.2010 00:00
Laikā no 5. līdz 17. jūlijam Slovākijā un Polijā notika Starptautiskās purvu aizsardzības grupas (www.imcg.com) lauku simpozijs un konference, kurā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki no 18 valstīm, tajā skaitā - Īrijas, Francijas, Šveices, Vācijas, Polijas, Holandes, Igaunijas, Latvijas, kā arī no Kanādas, Dienvidāfrikas, Jaunzēlandes un Malaizijas. Lauku simpozijā notika braucieni uz purviem gan Slovākijā, gan arī Polijā - kopā vairāk nekā 20 vietās ar avotainajiem zāļu purviem, arī pārejas un augstajiem purviem, kā arī mitrām pļavām. Simpozija laikā tika pārrunātas daudzas purvu aizsardzības un apsaimniekošanas problēmas, meklēti to risinājumi. Bija iespēja iepazīties arī ar retām un aizsargājamām augu sugām, bet īpaša uzmanība tika veltīta kaļķainajiem zāļu purviem, kuri ir reti un aizsargājami gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs.
Mociara dabas rezervātā Slovākijā ir savdabīgi avotainie purvi, kuri atrodas upes ielejā Tatru priekškalnēs. Dabas lieguma platība ir tikai 6,75 hektāri, bet te sastopamas retas augu sugas un purvu biotopi, piemēram, rūsganā melncere Schoenus ferrugineus, plakanā blizme Blysmus compressus, Devela grīslis Carex davalliana, Hosta grīslis C. hostiana, stāvlampu dzegužpirkstīte Dactylorhiza incarnata, odu gimnadēnija Gymnadenia densiflora, kauslapu tofieldija Tofieldia calyculata, Trichophorum pumilum, dižā aslape Cladium mariscus, jūrmalas āžloks Triglochin maritima, bezdelīgactiņa Primula farinosa, parastā kreimule Pinguicula vulgaris, kā arī sūnas - Kosona sirpjlape Drepanocladus cossonii, lielā samtīte Bryum pseudotriquetru un atskabardze Campylium stelltum. Avotu tuvumā var novērot kaļkiežu jeb tufas veidošanos. Kaut arī te ir sastopamas Eiropā aizsargājams avotaino purvu augu sabiedrības, tomēr šo biotopus ir ietekmējusi cilvēka darbība - ir mainīts gruntsūdens režīms un vērojama piesārņojuma ietekme.
Slovākijā īpaši interesanti bija zāļu purvi un mitrās pļavas Belianski pļavās, kuras izcēlās ar neskaitāmām retām augu sugām, piemēram, dižo jāņeglīti Pedicularis sceptrum-carolinum un ziemas svērtiju Swertia perennis. Arī Poša dabas rezervāts atrodas Tatru priekškalnēs, un tajā ir zāļu un pārejas purvi ar spilvēm Eriophorum angustifolium, purva vārnakāji Comarum palustre, dūkstu grīsli Carex limosa, trejlapu puplaksi Menyanthes trifoliata un sfagniem Sphagnum subsecundum, S. centrale, S. platyphyllum.
Polijā ne mazums purvu ir cilvēka darbības ietekmēti, tomēr īpaši un cilvēka darbības neietekmēti purvi ir sastopami Rospuda upes ielejā. Te ir gan zāļu, gan arī pārejas purvi ar retām augu sugām, piemēram, Lēzeļa lipari Liparis loeselii, dzelteno akmeņlauzīti Saxifraga hirculus un spīdīgo āķīti Hamatocaulis vernicosus. Tomēr teritoriju apdraudēja valdības lēmums izbūvēt lielceļa maģistrāli, kura šķērsotu Rospuda ieleju, rezultātā tiktu sagrauta šī purvu ekosistēma. Aktīvu sabiedrības protestu rezultātā pēc Eiropas Komisijas iejaukšanās, kura pieprasīja ietekmes uz vidi novērtējumu, tā izbūve tika apturēta un līdz ar to tiek saglabāta šī unikālā purva ekosistēma ar upes ielejas zāļu un pārejas purvu augu sabiedrībām.
Dr. biol. Māra Pakalne
EK LIFE projekta vadītāja
Pievienotie attēli
