Kā purvus apsaimnieko Vācijā 20.07.2010 00:00
No 6. līdz 18. jūnijam projekta "Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā" darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju, lai vairāk uzzinātu par purvu apsaimniekošanu.
Vairākus gadu desmitus atpakaļ Vācijā purvu bija daudz. Palielinoties kūdras ieguvei gan rūpnieciski, gan izmantojot roku darbu, lielākā daļa purvu tika norakti – tagad to ir palicis ļoti maz.
Greifsvaldes Universitātes (Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald) Botānikas un ainavu ekoloģijas institūtā (Institut für Botanik und Landschaftsökologie) baltos spainīšos un melnās kastēs Botāniskā dārza laboratorijā audzē dažādu sugu sfagnus, lai noskaidrotu, kuri aug ātrāk un ir izturīgāki pret apkārtējās vides ietekmi. Mazus sūnu gabaliņus iestāda uz peldošiem matracīšiem un aprūpē. Laboratorijā ir izveidoti īpaši apstākļi – mākslīgais apgaismojums ieslēdzas, kad nepieciešams, sūnas tiek mitrinātas ar lietus ūdenim tuva ķīmiskā sastāva mākslīgajiem nokrišņiem, tāpat tiek uzturēta piemērota temperatūra. Kūdras sūnas tiek audzētas arī izmēģinājuma nogabalos noraktos un appludinātos kūdras laukos. Tajos, protams, augšanas apstākļi ir pavisam citādāki – sūnas ietekmē nitrātu piesārņojums, kas nonāk ūdenī, apkārtējie apstākļi arī nav tik pastāvīgi kā laboratorijā. Ar veiktajiem pētījumiem iepazītināja Anja Pragera (Anja Prager) un Franciska Gālerta (Franziska Gahlert), kas strādā pie pētījuma vadītāja Prof. Hansa Jostena (Hanss Joosten). Zinātnieki noskaidrojuši, ka sfagnu zaļā masa ir tikpat efektīvi izmantojama dārzniecībā kā jau satrūdējusī, brūnā. Nākotnē, audzējot purva sūnas uz peldošajiem matračiem norakto purvu platībās, būtu iespējams nodrošināt to, ka vairs nav jārok dabiskie purvi. Pētījumus finansē kūdras izstrādātāju firmas.
Lejas Saksijā Viefelstedē (Wiefelstede) Stapelermor (Stapeler Moor) purvā projekta komanda kopā ar vietējiem purva ekspertiem Heinriha Beltinga (Heinrich Belting) vadībā iepazinās ar teju desmit gadu laikā atjaunotu bijušā augstā purva platību. Purva teritoriju bija iespējams pārlūkot no traktora piekabes, kurā vācu kolēģi izvadāja cauri purvam. Laika gaitā noraktajā purvā pakāpeniski ar dambju palīdzību pacelts ūdens līmenis, appludinot citu daļu pēc citas. Lai katrs varētu uzzināt, kāds izskatās norakts purvs un kā norit tā atjaunošanās, teritorijā ir ierīkota laipa un putnu vērošanas tornis. Blakus noraktajam purvam atrodas neliels purva ezeriņš, kam apkārt saglabājusies dabiskā purva veģetācija. Atjaunojot jau noraktās platības, tas kalpos kā sugu "banka", no kuras augi varēs sākt apdzīvot kādreiz norakto purvu. Projekta komanda apmeklēja arī Lēgmoras (Leegmoor) purvu Aurikā (Aurich) un Morerlebnipfadas Estervegenas (Moorerlebnispfad Esterwegen) purvu netālu no Osterbrukas (Osterbrook).
Nākamajā dienā Fridhelma Nīmaijera (Friedhelm Niemeyer) vadībā bija iesējams iepazīties ar purva atjaunošanu un apsaimniekošanu Dīpholceras Moršnukas (Diepholzer Moorschnucke) purvā netālu no Rēdenas (Rehden). Lai uzturētu purva platības atklātas un tās neaizaugtu, piemēram, ar molīnijām, tajās ganās aitas. Ik dienas vasarā kopā ar aitām pa purvu klejo aitu gans un viņa suņi.
Suzanne Beltinga (Suzanne Belting) Lielajā kūdras tīrelī (Großen Torfmoores) netālu no Lūbekas (Lübbecke) ir veikusi purva atjaunošaju LIFE projekta "Regeneration des Großen Torfmoores" ietvaros. Viņa iepazīstināja Latvijas purvu atjaunotājus ar paveikto, staigājot pa purva laipu un purvu. Lai parādītu, kādi augi sastopami purvā, bija izveidotas speciālas pārvietojamās norādes, un, lai katrs varētu sajust purva mitrumu, struktūru un labo ietekmi uz veselību, izraktas speciālas kūdras vannas, pēc kurām iespējams arī nomazgāties.
Bavārijas purvus iepazīt projekta komanda devās kopā ar LIFE projekta "Rosenheimer Stammbeckenmoore" vadītāju Ralfu Strovaseru (Ralf Strohwasser) un traktortehnikas operatoru, kas dambjus būvējis projekta teritorijā. Laika gaitā tie bija pamatīgi nosēdušies, tāpēc Latvijas purvu projekta komanda varēja uzzināt arī vairāk par dambju atjaunošanu. Lai iepazīstinātu cilvēkus ar purvu, tā dabu un to, kā purvi rakti ar rokām, netālu no Bād Feilnbahas (Bad Feilnbach) Sterntāleras purvā (Sterntaler Filze) izveidota pastaigu taka. Ar brīvprātīgo jauniešu palīdzību no visas Eiropas tur uzbūvēta laipa, atpūtas vietas un dažādas izklaides bērniem, kā arī pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Atšķirībā no citām vietām, ir izbūvēts slēpnis putnu vērošanai, kas speciāli arī pielāgots cilvēkiem, kas pārvietojas ar ratiņkrēslu palīdzību. Kopār ar R.Stovaseru tiek iepazīts arī netālu no Niklhaimas (Nicklheim) esošais Koller purvs (Kollerfilze).
Daniels Kufners (Daniel Kufner) strādā projektā "Biotopverbund", kura mērķis ir savienot divus rezervātus netālu no Egštates (Eggstätt) ar "ekotuneli", lai abās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās augu un dzīvnieku sugas varētu pārvietoties. Vienu no tiem apmeklēja projekta komanda. Burghāmeras purva dabas liegumā (Burghamer Filz) ir ledus veidotu ezeriņu un kalniņu sistēma, kuras mitrākajās vietās ir izveidojušies nelieli purviņi. Te nekad nav notikusi kūdras ieguve. Lai arī tas ir dabas liegums, to caurvij blīvs ceļu tīkls un to izmanto skriešanai, pastaigām ar suni, ledus veidotajos ezeros no karstuma cilvēki labprāt veldzējas un pa takām dodas izbraucienos ar velosipēdiem.
Pieredzes apmaiņas braucienā devās visa projekta komanda: vadītāja Māra Pakalne, vides inženieris Gunārs Balodis, projekta asistents Aivars Slišāns un sabiedrisko attiecību koordinatore Daiga Brakmane.
Pievienotie attēli
