Projekta mērķis ir atjaunot dabisko ūdens līmeni projekta vietās – augstā purva biotopos, kurus ir ietekmējusi nosusināšana – tādējādi aizsargāt Eiropas un Latvijas nozīmes purva biotopus, augus un dzīvniekus.

Projekta Vietas

 

Projekta vietas
Latviešu valodā

 

Projektā paredzētā purva biotopu atjaunošana notiks četros dabas liegumos un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 vietās: Aizkraukles purvā un mežos, Aklajā purvā un Rožu purvā Zemgalē un Melnā ezera purvā netālu no Rīgas. Projekta vietās ir neskarti un arī nosusināšanas grāvju nelabvēlīgi ietekmēti purva biotopi, kas var atjaunoties dabiskā ceļā vai arī veicot purva apsaimniekošanas pasākumus. Aizkraukles un Melnā ezera purvs robežojas ar kūdras ieguves laukiem. Purvu atjaunošanas pasākumi ir nepieciešami, lai apturētu tālāku purva dabisko biotopu samazināšanos. Dabas liegumi ir nozīmīgas teritorijas augsto purvu, purvainu mežu un tajos esošo augu un dzīvnieku aizsardzībai.

Aizkraukles purvs un meži (1532 ha). Aizkraukles purvā atrodas vairākas ar mežu klātas salas. 

Aizkraukles purvs
Autors: Valda Baroniņa

 

Lielākajā purva salā aug veca liepu gārša ar ošiem, un purva malās esošie meži ir daudzveidīgi.

Aklais purvs (2003 ha). Aklais purvs ir nozīmīga teritorija purvainu mežu un brūnūdens ezeru aizsardzībai. 

Aklais purvs
Autors: Māra Pakalne

 

Lieguma purvainajos mežos atrodas vairāki dabiskie meža biotopi.

Melnā ezera purvs (317 ha). Dabas liegums ir neliela daļa no agrākā plašā augstā purva, kas bija saistīts ar Cenas tīreli.

 

Melnā ezera purvs
Autors: Valda Baroniņa

 

Kūdras izstrādes dēļ purvs ir sadalīts atsevišķos gabalos.

Rožu purvs (991 ha). Dabas liegums ir nozīmīga teritorija augsto purvu un purvainu mežu aizsardzībai.

 

Rožu purvs
Autors: Aivars Slišāns

 

Te sastopamas plašas atklāta purva teritorijas.

Biotopi
Neskarti augstā purva biotopi ir galvenā dabas vērtība projekta vietās. Tur ir arī ietekmēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās, pārejas purvi un slīkšņas, kā arī purvu ieplakas. Purvos atrodas brūnūdens ezeri. Nozīmīgas platības projekta vietās aizņem arī meži – purvainie, staignāju un veci jaukti platlapju meži. Visi nosauktie ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi.

Augi
Augstajos purvos kūdra veidojas, dažādu sugu sfagniem augot un vienlaicīgi lēnām atmirstot. Tie veido raksturīgu purva ainavu ar slīkšņām, akačiem un ciņiem. Tikai purvā augs makstainā spilve, purva dzērvene, polijlapu andromeda, apaļlapu rasene un lācene. Aklajā purvā un Aizkraukles purvā un mežos zied arī dažādas orhidejas: Fuksa, stāvlapu, plankumainā dzegužpirkstīte un smaržīgā naktsvijole.

Dzīvnieki
Projekta vietās ligzdo dzeltenais tārtiņš, dzērve un purva tilbīte. Pavasaros purvā riesto rubenis, bet purvmalas mežos – mednis. Purva apkārtnes mežos mājo melnā dzilna un baltmuguras dzenis. Turpat sastopamas reti pūčveidīgie putni: ūpis, bikšainais apogs un urālpūce. Purvos un to tuvumā  dzīvo zivjērglis. Rudenī starp pārlidojumiem purvos atpūšas sējas un baltpieres zosis. Projekta vietās novērotas vismaz 22 Eiropas nozīmes un īpaši aizsargājamas putnu sugas. Aklajā un Rožu purvā rosās bebrs, kas palīdz uzturēt purvam raksturīgo ūdens režīmu. Te sastopama aizsargājamā spilgtā purvspāre un citi tikai purvam raksturīgi bezmugurkaulnieki.

Projektu finansē

Augstie purvi LIFE08 NAT/LV/000449

Projekts "Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā"

 

Norises laiks: 2010. gada februāris - 2013. gada augusts
Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE+ programma
Izpildītājs: Latvijas Universitāte
Sadarbības partneri: Latvijas Dabas fonds un nodibinājums "ELM MEDIA"
Līdzfinansētāji: Latvijas vides aizsardzības fonds un SIA ”Rīgas meži”

Izstāde

 

Ogres fotokluba sagatavotā foto izstāde "Purvu noslēpumi" ceļo pa visu Latviju. 

Lai pieteiktos izstādes izvietošanai kādā piemērotā vietā (skolā, bibliotēkā, kultūras namā vai kur citur), lūdzu, sazinieties ar projekta darbiniekiem.

Projekta filma "Purvu noslēpumi"