Kas tos ietekmē
Purvus ietekmējošie faktori
Mūsdienās cilvēka darbība atstāj ietekmi ne tikai uz purva ekosistēmām, bet arī uz piegulošajiem mežiem, pļavām, upēm un ezeriem. Pašreizējās cilvēka darbības ietekmes sekas atspoguļojas izmainītajā purvu veģetācijā, augu sugu sastāvā un veģetācijas struktūrā. Purvus cilvēks ir ietekmējis galvenokārt tajos izmainot dabisko ūdens režīmu un tos nosusinot, lai purvu izmantotu kūdras ieguvei, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Papildus purvus ietekmē ugunsgrēki (degšana) purvos un ezeru krastos, kuri robežojas ar purviem, bebru darbība, kā arī purva ezeru un purviem piegulošo lauksaimniecības zemju eitrofikācija, piesārņošana ar sadzīves atkritumiem. Citi purvus ietekmējošie faktori ir koku izciršana ap avotiem un avoksnājiem un nelikumīgas izciršanas liegumu teritorijā, apbūve, ceļu būve un upju gultņu regulēšana.
Negatīva cilvēka darbība uz purva veģetāciju un biotopiem izpaužas kā ūdenskrātuvju izveidošana un plašu teritoriju appludināšana upju ielejās, antropogēnā pārslodze ogu vākšanas laikā, kā arī nelegālas zosu medības, kas var traucēt putnus atpūtas vietās. Ir pētījumi, ka purvus ietekmē arī skābie lieti un smagie metāli.
Izmaiņas pēc purva ietekmēšanas
Būtiskākās pārmaiņas purvos pēc negatīvas traucējumu ietekmes novērojamas kā izmaiņas purva hidroloģiskajā režīmā, purva veģetācijas degradēšanās, augu sabiedrību izzušana, augu un dzīvnieku sugu daudzveidības samazināšanās, augstā purva dabiskās struktūras (ciņi, lāmas, purvu ezeri) izzušana, purva kopējās aizņemtās platības samazināšanās un izmaiņas purva ūdens kvalitātē. Purvu meliorācijas ietekmē izmainās purva veģetācija. Augstajam purvam kļūstot sausākam, samazinās sfagni, tie vairs neveido blīvu paklāju. Izzūd daļa mitrummīlošo augu sugu un ieviešas purvam netipiski augi. Blīvas audzes sāk veidot virši.
Veicot kūdras ieguvi un nosusinot purvus, izmainās to hidroloģiskais režīms, vairs nenotiek kūdras uzkrāšanās. Purva sākotnējo stāvokli, kā arī tajā augošo dabisko veģetāciju atjaunot nav iespējams. Tā tiek aizstāta ar degradētu augāju, izzūd daļa mitrumu mīlošo augu sugu. Joprojām vērtīgus un aizsargājamus purva biotopus apdraud kūdras ieguve. Visvairāk cilvēka darbība ietekmējusi zāļu purvus. Pārsvarā tie transformēti par lauksaimniecības zemēm, retāk tajos veikta kūdras ieguve. Samazinoties lauksaimniecības intensitātei, daļa šo transformēto zemju ir aizaugušas.
Bebri ietekmē purvus, veidojot dambjus un appludinot apkārtējo teritoriju. Līdz ar to pazūd retas un aizsargājamas augu sugas un biotopi. Zāļu purvus var apdraudēt to aizaugšana ar krūmiem. Arī ezeru eitrofikācija, kas izpaužas kā barības vielu palielināšanās, ietekmē apkārtējo purva veģetāciju. Dažviet var novērot purvu veģetācijas pašatjaunošanos, piemēram, agrākajos Sedas kūdras laukos Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā.
