Projekta mērķis ir atjaunot dabisko ūdens līmeni projekta vietās – augstā purva biotopos, kurus ir ietekmējusi nosusināšana – tādējādi aizsargāt Eiropas un Latvijas nozīmes purva biotopus, augus un dzīvniekus.

Staignājos ir daudz neparasta 14.07.2011 17:20

Raksts no 13. jūlija "Ventas balss". Raksta autore: Marlena Zvaigzne.

Purvs ir viena no retajām vietām, kas veidojas bez cilvēka iedarbības. Par purvos sastopamajām dabas vērtībām šobrīd var uzzināt Ventspils Galvenajā bibliotēkā.

Mūspusē ir daudz mitru un staignu vietu ar kūdras virskārtu, zināmākie ir Stiklu un Vasenieku purvs, kurā ierīkota pastaigu laipa. Ejot pa to, apmeklētāji četru kilometru garajā ceļā var apskatīt gan degradēto purva daļu meliorācijas grāvja pusē, gan dzīvības pilno dabisko mitrāju. Kā saka vides speciālists Agris Āboliņš, purvu ir vērts apmeklēt vismaz četras reizes gadā, jo katrs gadalaiks nāk ar savu skaistumu un krāsu. Tad, ja to nepamana un nezina, kam pievērst uzmanību, vārds purvs tiešām var asociēties ar tīreli, kurā klaiņo Bāskervilu suns.

Iepazīt var, vai nu izbraucot dabā, vai arī apmeklējot Galvenajā bibliotēkā iekārtoto izstādi Purva noslēpumi, kurā redzamas 119 fotogrāfijas (Ogres fotokluba dalībnieku un purvu pētnieku darbi) un tiek atskaņotas Edmunda Račinska ierakstītās putnu balsis. Purvu iemītniekus palaikam traucē kūdras ieguvēji, tādēļ, lai meklētu līdzsvaru, Latvijas Universitātes zinātnieki ar sadarbības partneriem iesaistījušies Eiropas atbalstītā projektā Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā. «Mēs gan pētām purvus, gan domājam par to aizsardzību un apsaimniekošanu tā, lai novērstu un nepieļautu cilvēku veikto darbību negatīvās sekas. Piemēram, ja purvu pārāk nosusina, ūdens aizplūst un veidojas bīstama vieta, kas ātri var aizdegties. Diemžēl mums ir daudz vēl padomju laikos nosusinātu un pamestu grāvju, bet, par laimi, ir arī daudz neskartu vietu. Kolēģi no Vācijas, kas jūnijā viesojās Latvijā, bija sajūsmā par mūsu dabiskajiem slapjajiem purviem un katru redzēto augu un dzīvnieku – raseni, sfagniem, lapsu un alni. Vācieši apsēdās sūnās un teica: «Mēs negribam nekur iet, te ir tik labi!» Par šo gadījumu stāstu tādēļ, lai vēlreiz atgādinātu, cik vērtīga ir mūsu daba,» Ventas Balsij teica Dr. biol. Māra Pakalne. Viņa aicina cilvēkus nebīties no purviem un apskatīt tos, protams, ievērojot zināmu piesardzību. Ventspils pusē šim nolūkam piemērotākais ir Vasenieku purvs, kurā ir ne vien laipas, bet arī uzstādīts tornis putnu vērošanai. Te, ja paveiksies, varēs novērtēt aizsargājamo ciņu mazmeldrus, apodziņus, dzērves un tārtiņus. 2007. gadā Vaseniekos uzstādīja aizsprostus, tādējādi novēršot ūdens aizplūšanu, un tagad vide atjaunojas, no purva iztek strauts, un veidojas upe.

Purvu izstāde "Purvu noslēpumi" Ventspils galvenajā bibliotēkā būs apskatāma no 6. jūlija līdz augusta sākumam.

 

 

 

 

 


Pievienotie attēli

Pievienotās galerijas

Izstāde Ventspilī

Birkas

D6

Projektu finansē

Augstie purvi LIFE08 NAT/LV/000449

Projekts "Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā"

 

Norises laiks: 2010. gada februāris - 2013. gada augusts
Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE+ programma
Izpildītājs: Latvijas Universitāte
Sadarbības partneri: Latvijas Dabas fonds un nodibinājums "ELM MEDIA"
Līdzfinansētāji: Latvijas vides aizsardzības fonds un SIA ”Rīgas meži”

Izstāde

 

Ogres fotokluba sagatavotā foto izstāde "Purvu noslēpumi" ceļo pa visu Latviju. 

Lai pieteiktos izstādes izvietošanai kādā piemērotā vietā (skolā, bibliotēkā, kultūras namā vai kur citur), lūdzu, sazinieties ar projekta darbiniekiem.

Projekta filma "Purvu noslēpumi"