Projekta mērķis ir atjaunot dabisko ūdens līmeni projekta vietās – augstā purva biotopos, kurus ir ietekmējusi nosusināšana – tādējādi aizsargāt Eiropas un Latvijas nozīmes purva biotopus, augus un dzīvniekus.

Purvu eksperti no Vācijas Latvijas purvos 14.06.2011 10:55

“Latvijas purvi ir fantastiski!” tā, iepazīstoties ar Aizkraukles un Aklo purvu, Engures orhideju taku, Ķemeru purviem, Melnā ezera purvu un Teiču purvu, teica purvu eksperti no Lejassaksijas Vācijā.

 

Melnā ezera purvs
Autors: Aivars Slišāns

 

Laikā no 1. līdz 6. jūnijam Latvijā viesojās 13 purvu eksperti un interesenti no Vācijas, Lejassaksijas federālās valsts. Viņi bija atbraukuši satikt EK LIFE projekta „Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā” komandu - Latvijas Universitātes purvu ekspertus -, lai iepazītu un dotos kopīgā ekspedīcijā uz EK LIFE projekta vietām: Melnā ezera purvu, Aizkraukles purvu un mežiem un Aklo purvu. Vācu kolēģu grupu vadīja Heinrihs Beltings, kurš arī Vācijā ir piedalījies purvu atjaunošanā un dabu turpinās jaunā LIFE projektā, kurš veltīts melnās puskuitalas Limosa limosa apdzīvoto pļavu atjaunošanai.

Vācu eksperti bija ieradušies Latvijā, lai dotos uz dabiskiem augstajiem purviem, kādi Vācijā vairs nav sastopami. Liela daļa to ir nosusināti un izmantoti kūdras ieguvei. Patlaban Vācijā ļoti tiek domāts par to atjaunošanu. Ekspedīcijas dalībniece Zuzanna Beltinga (Susanne Belting) norādīja, ka daudzi Vācijā nemaz nezina, kāds ir dabisks purvs.

 

Cenas tīrelis
Voldemārs Spuņģis rāda kukaiņus
Autors: Aivars Slišāns


Latvijā šīs dabas vērtības ir vēl sastopamas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā,kas bija pirmās vietas, ar kurām iepazinās kolēģi. Šeit ar purva kukaiņiem iepazīstināja Prof. Dr. biol. Voldemārs Spuņģis no Latvijas Universitātes (LU). Par purvu veidošanos stāstīja LU ģeoloģe Dr. geol. Aija Dēliņa. Ar purva augiem un biotopiem iepazīstināja LU EK LIFE projekta vadītāja Dr. biol. Māra Pakalne. Purvu pētnieki uzdeva neskaitāmus jautājumus gan par purvu augiem, gan purvos notiekošajiem procesiem - sākot ar akaču veidošanos un ezeru aizaugšanu. Bija iespējams aplūkot rasenes,  kuras jau sāk ķert kukaiņus. 

Iepazīstoties ar Melnā ezera purvu, vācu eksperti saskatīja līdzību ar savām teritorijām, jo arī šeit purva malā ir kūdras lauki, kuros notiek gan purva veģetācijas atjaunošanās. Arī te tiks veikti apsaimniekošanas pasākumi.

Uzslavu izpelnījās ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieci Agnesi Priedi apmeklētajā Lielajā Ķemeru tīrelī paveiktais. Pēc ūdens līmeņa paaugstināšanas un kūdras lauku appludināšanas sekmīgi ieviešas sfagnu sūnas un citi purva augi: spilves, rasenes, dzērvenes. Ķemeru nacionālajā parkā tika apmeklēta arī dumbrāja taka, Kaņieris un Raganu purvs.

Viesošanās laikā vācu eksperti apmeklēja arī Engures ezera dabas parka zāļu purvus, kur sāk ziedēt mušu ofrīda, stāvlapu un asisnsarkanā dzegužpirkstīte un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājam orhideja: Lēzeļa lipare Liparis loeselii.

Apmeklējot Aizkraukles purvu un mežus, vācu purvu eksperti bija pārsteigti redzēt tik plašus purvus. Aizkraukles purvā eksperti devās uz Liepu salu, kur šobrīd zied lakši. Aklajā purvā katram bija iespēja veldzēties purva akačos un ezeriņos, kā arī redzēt “rūķīšu zeltu” jeb spulgsūnu.

 

Aizkraukles purvs un meži
Autors: Daiga Brakmane

 

Teiču dabas rezervātā tika pavadītas divas pieredzes apmaiņas dienas. Kopā ar Viju Kreili bija iespējams iepazīt Teiču dabas rezervāta purva burvību un plašumu. To bija iespējams izdarīt ne tikai staigājot pa purvu, bet arī uzkāpjot augstā tornī Sikssalā. Uģis Bergmanis stāstīja par savu pieredzi dažādos LIFE programmas projektos atjaunojot dabisko ūdens līmeni īpaši aizsargājamās teritorijās: Teiču dabas rezervātā un Lubāna mitrāja kompleksā. Tuvējos mežos U.Bergmanis ir izvietojis mazo ērgļu novērošanas kameru, ar ko iepazīstināja vācu kolēģus. Vēl mirkli pirms došanās atpakaļ uz Vāciju, purvu pētnieki vēl reizi iegāja Latvijas dabiskajos purvos Teiču dabas rezervātā.

 

Teiču dabas rezervāts
Autors: Daiga Brakmane

 

Dodoties mājup, vācu eksperti stāstīja, ka Latvijas purvos un dabas takās redzētais  ir  fantastisks. “Jūs esiet ļoti bagāti! Tāda purvu dabas daudzveidība kā Latvijā, Vācijā vairs nav,” norādīja ekspedīcijas vadītājs Heinrihs Beltings. Pētnieks aicināja saglabāt  Latvijas purvus kā Eiropas dabas daudzveidības bagātību un mantojumu nākamām paaudzēm, kā arī izteica vēlmi sadarboties purvu atjaunošanas un saglabāšanas jautājumos Latvijā.


Pievienotie attēli

Pievienotās galerijas

Vācijas purvu pētnieki Latvijā

Birkas

E3

Projektu finansē

Augstie purvi LIFE08 NAT/LV/000449

Projekts "Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā"

 

Norises laiks: 2010. gada februāris - 2013. gada augusts
Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE+ programma
Izpildītājs: Latvijas Universitāte
Sadarbības partneri: Latvijas Dabas fonds un nodibinājums "ELM MEDIA"
Līdzfinansētāji: Latvijas vides aizsardzības fonds un SIA ”Rīgas meži”

Izstāde

 

Ogres fotokluba sagatavotā foto izstāde "Purvu noslēpumi" ceļo pa visu Latviju. 

Lai pieteiktos izstādes izvietošanai kādā piemērotā vietā (skolā, bibliotēkā, kultūras namā vai kur citur), lūdzu, sazinieties ar projekta darbiniekiem.

Projekta filma "Purvu noslēpumi"