Projekta mērķis ir atjaunot dabisko ūdens līmeni projekta vietās – augstā purva biotopos, kurus ir ietekmējusi nosusināšana – tādējādi aizsargāt Eiropas un Latvijas nozīmes purva biotopus, augus un dzīvniekus.

Pabeigta teritoriju izpēte četros purvu dabas liegumos 15.09.2010 01:00

Četru purvu dabas liegumu (Aklais purvs, Aizkraukles purvs un meži, Rožu purvs, Melnā ezera purvs) izpēte dabas aizsardzības plānu izstrādes vajadzībām faktiski noslēgusies.

 

 

Tā tika uzsākta jau agri pavasarī – pirmie darbu sāka ornitologi (eksperti Edmunds Račinskis un Aivars Petriņš), veicot visos dabas liegumos kopumā apmēram 20 ekspedīcijas. Rezultāti ir iepriecinoši – visas teritorijas izrādījās ornitoloģiskā ziņā interesantas. Lai arī tas daļēji bija zināms no agrākajiem pētījumiem, tad tomēr jaunatklājumu netrūka. Sevišķi pārsteidza Aizkraukles purva un mežu pētījumu rezultāti, kas pavēra jaunu ieskatu par šīs teritorijas ornitofaunas bagātību.

Interesantu atklājumu netrūka arī botāniķiem (eksperti Rūta Sniedze un Uvis Suško). Jo īpaši interesanti botāniskajā ziņā bija Aklā purva un Aizkraukles purva un mežu dabas liegumi. Ja Aizkraukles teritorijas botāniskās vērtības bija zināmas jau no agrākajiem gadiem un tagad par tām tika gūts atkārtots apstiprinājums, tad Aklais purvs pārsteidz ar veselu rindu retu augu un sūnu sugu atklājumiem. Rezultātā šī teritorija izrādījās ne mazāk vērtīga kā netālu esošais Aizkraukles purvs un meži. Te tika konstatētas 12 īpaši aizsargājamu augu un 13 sūnu sugas, kuras līdz šim teritorijā nebija zināmas, un apmēram 80 % no teritorijas aizņem vērtīgi Latvijas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājami biotopi.

No bezmugurkaulniekiem interesantākā suga, šķiet, ir Latvijā un citur Eiropā ļoti retā gliemežu suga resnais pumpurgliemezis. Kaut arī “resnais”, bet tomēr tik sīks (vidēji 2,5 mm garš), ka atrast to var vien sijājot ievāktos augsnes paraugus caur sietu. Latvijā šī suga zināma vēl tikai dažās atradnēs un par tās ekoloģiju un sugas dzīvotnēm nepieciešamajiem apsaimniekošanas pasākumiem vēl maz zināms. Cerams, pētījumi (eksperte Digna Pilāte) Aizkraukles purva un mežu dabas liegumā dos šajā jomā zināmu ieguldījumu. Bezmugurkaulnieku pētījumi (eksperts Voldemārs Spuņģis) visos dabas liegumos notika ar dažādām metodēm, sniedzot ieskatu par to sugu sastāvu un novērtējumu dažādos biotopos.

No abinieku un rāpuļu izpētes (eksperts Andris Čeirāns) viedokļa īpašu jaunumu nebija – lai arī dažādu varžu daudz J, tomēr lielo tritonu atrast diemžēl neizdevās.

Dabas liegumu ezeros tika veikti ne vien botāniskie pētījumi, bet analizēti arī ūdens paraugi un veikti ūdens mērījumi lauka apstākļos (eksperte Vita Līcīte). Kā jau bija gaidāms – visi šie ezeri atbilst gan Latvijā, gan Eiropā īpaši aizsargājamam biotopam “distrofs ezers” un Vitas skrupulozie mērījumi un analīzes to apstiprināja.

Tā kā šo dabas aizsardzības plānu izstrāde ietilpst LIFE projekta “Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā” ietvaros, tad īpaša vērība bija pievērsta arī purvu hidroloģiskajai (eksperte Aija Dēliņa) un ģeoloģiskajai (eksperte Laimdota Kalniņa) izpētei. Tika apsekotas vietas, kuras purvu meliorācija ir negatīvi ietekmējusi un kur susināšanas efekta samazināšanai plāno celt dambīšus uz meliorācijas grāvjiem. Bet ģeogrāfu veiktie urbumi katrā no purviem sniedz jaunu ieskatu par šo purvu vēsturisko izcelsmi un veidošanos.

Izpētes posms ir beidzies, notiek ekspertu iesniegto materiālu apkopošana un sekos dabas aizsardzības plānu izstrādes Uzraudzības grupu sanāksmes, lai sabalansētu dažādās intereses šajās teritorijās. Pirmā sanāksme jau 17. septembrī par Rožu purvu.

Valda Baroniņa, Latvijas Dabas fonds
Dabas aizsardzības plānu vadītāja dabas liegumiem
“Aizkraukles purvs un meži” un “Melnā ezera purvs”

Pievienotie attēli

Birkas

A1

Projektu finansē

Augstie purvi LIFE08 NAT/LV/000449

Projekts "Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā"

 

Norises laiks: 2010. gada februāris - 2013. gada augusts
Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE+ programma
Izpildītājs: Latvijas Universitāte
Sadarbības partneri: Latvijas Dabas fonds un nodibinājums "ELM MEDIA"
Līdzfinansētāji: Latvijas vides aizsardzības fonds un SIA ”Rīgas meži”

Izstāde

 

Ogres fotokluba sagatavotā foto izstāde "Purvu noslēpumi" ceļo pa visu Latviju. 

Lai pieteiktos izstādes izvietošanai kādā piemērotā vietā (skolā, bibliotēkā, kultūras namā vai kur citur), lūdzu, sazinieties ar projekta darbiniekiem.

Projekta filma "Purvu noslēpumi"